izcilnieksC2
lietvārds/ˈizt͡sillnieks/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | izcilnieks | izcilnieki |
| Ģenitīvs | izcilnieka | izcilnieku |
| Datīvs | izcilniekam | izcilniekiem |
| Akuzatīvs | izcilnieku | izcilniekus |
| Lokatīvs | izcilniekā | izcilniekos |
| Vokatīvs | izcilniek | izcilnieki |
Tulkojumi
- Englishtop student, high achiever
- Русскийотличник
- Українськавідмінник
- Lietuviųpirmūnas