iztrūcinātC2
veiksmažodis/ˈiztruːt͡sinaːt/
Vertimas
išgąsdinti, pabaidyti
Apibrėžimas
Išgąsdinti; sujaudinti.
Originalas latviškai
Izbaidīt; satraukt.
Formos
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | iztrūcinu | iztrūcinām |
| 2 asmuo | iztrūcini | iztrūcināt |
| 3 asmuo | iztrūcina | iztrūcina |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | iztrūcināju | iztrūcinājām |
| 2 asmuo | iztrūcināji | iztrūcinājāt |
| 3 asmuo | iztrūcināja | iztrūcināja |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | iztrūcināšu | iztrūcināsim |
| 2 asmuo | iztrūcināsi | iztrūcināsiet / iztrūcināsit |
| 3 asmuo | iztrūcinās | iztrūcinās |
- Bendratisiztrūcināt
- Liepiamojiiztrūcini
- Liepiamojiiztrūciniet
Vertimai
- Englishto startle, to frighten
- Русскийнапугать, вспугнуть
- Українськаналякати, сполохати