mācētB1
verb/mˈaːt͡seːt/
Translation
to be able, to know how
Definition
To know how (to do something), to have mastered (for example, knowledge, skills).
Latvian original
Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | māku | mākam |
| 2nd person | māki | mākat |
| 3rd person | māk | māk |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | mācēju | mācējām |
| 2nd person | mācēji | mācējāt |
| 3rd person | mācēja | mācēja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | mācēšu | mācēsim |
| 2nd person | mācēsi | mācēsiet / mācēsit |
| 3rd person | mācēs | mācēs |
- Infinitivemācēt
- Imperativemāki
- Imperativemākiet
Translations
- Русскийуметь
- Українськавміти
- Lietuviųmokėti