mācētB1
veiksmažodis/mˈaːt͡seːt/
Vertimas
mokėti
Apibrėžimas
Mokėti (ką daryti), būti įgijusiam (pavyzdžiui, žinių, įgūdžių).
Originalas latviškai
Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
Formos
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | māku | mākam |
| 2 asmuo | māki | mākat |
| 3 asmuo | māk | māk |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | mācēju | mācējām |
| 2 asmuo | mācēji | mācējāt |
| 3 asmuo | mācēja | mācēja |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | mācēšu | mācēsim |
| 2 asmuo | mācēsi | mācēsiet / mācēsit |
| 3 asmuo | mācēs | mācēs |
- Bendratismācēt
- Liepiamojimāki
- Liepiamojimākiet
Vertimai
- Englishto be able, to know how
- Русскийуметь
- Українськавміти