mandātsC1
noun/mˈaŋdaːts/1. declension · masculine
Translation
mandate
Definition
An authorisation, a task; a document, also a contract, that certifies someone's powers, also tasks.
Latvian original
Pilnvarojums, uzdevums; dokuments, arī līgums, kas apliecina kāda pilnvaras, arī uzdevumus.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | mandāts | mandāti |
| Genitive | mandāta | mandātu |
| Dative | mandātam | mandātiem |
| Accusative | mandātu | mandātus |
| Locative | mandātā | mandātos |
| Vocative | mandāt | mandāti |
Translations
- Русскиймандат
- Українськамандат
- Lietuviųmandatas