muļķisC1
lietvārds/mˈuʎcis/2. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | muļķis | muļķi |
| Ģenitīvs | muļķa | muļķu |
| Datīvs | muļķim | muļķiem |
| Akuzatīvs | muļķi | muļķus |
| Lokatīvs | muļķī | muļķos |
| Vokatīvs | muļķi | muļķi |
Tulkojumi
- Englishfool, idiot
- Русскийдурак, глупец
- Українськадурень, бовдур
- Lietuviųkvailys, mulkis