nepilnībaC1
noun/nˈepillniːba/4. declension · feminine
Translation
shortcoming, deficiency, flaw
Definition
A generalized quality --> imperfect, incomplete (1); a concrete manifestation of this quality.
Latvian original
Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | nepilnība | nepilnības |
| Genitive | nepilnības | nepilnību |
| Dative | nepilnībai | nepilnībām |
| Accusative | nepilnību | nepilnības |
| Locative | nepilnībā | nepilnībās |
| Vocative | nepilnība / nepilnīb | nepilnības |
Translations
- Русскийнедостаток, изъян
- Українськанедолік, вада
- Lietuviųtrūkumas, netobulumas