trūkumsB1
noun/trˈuːkums/1. declension · masculine
Translation
lack, shortage, flaw
Definition
A condition in which the necessary material goods, the means of subsistence, are present in a scant, insufficient quantity; poverty.
Latvian original
Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; trūcība (1).
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | trūkums | trūkumi |
| Genitive | trūkuma | trūkumu |
| Dative | trūkumam | trūkumiem |
| Accusative | trūkumu | trūkumus |
| Locative | trūkumā | trūkumos |
| Vocative | trūkum | trūkumi |
Translations
- Русскийнедостаток, нехватка
- Українськанестача, недолік
- Lietuviųtrūkumas