nobēdzinātC2
darbības vārds/nˈuobeːdzinaːt/
Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; noslēpt (1).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | nobēdzinu | nobēdzinām |
| 2. | nobēdzini | nobēdzināt |
| 3. | nobēdzina | nobēdzina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | nobēdzināju | nobēdzinājām |
| 2. | nobēdzināji | nobēdzinājāt |
| 3. | nobēdzināja | nobēdzināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | nobēdzināšu | nobēdzināsim |
| 2. | nobēdzināsi | nobēdzināsiet / nobēdzināsit |
| 3. | nobēdzinās | nobēdzinās |
- Nenoteiksmenobēdzināt
- Pavēles izteiksmenobēdzini
- Pavēles izteiksmenobēdziniet
- Englishto hide away, to stash, to conceal
- Русскийприпрятать, укрыть
- Українськасховати, приховати
- Lietuviųpaslėpti, užslėpti