norunātC1
darbības vārds/nˈuorunaːt/
Skaidrojums
Runāt un pabeigt runāt (piemēram, runu).
Locījumi
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | norunāju | norunājam |
| 2. persona | norunā | norunājat |
| 3. persona | norunā | norunā |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | norunāju | norunājām |
| 2. persona | norunāji | norunājāt |
| 3. persona | norunāja | norunāja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | norunāšu | norunāsim |
| 2. persona | norunāsi | norunāsiet / norunāsit |
| 3. persona | norunās | norunās |
- Nenoteiksmenorunāt
- Pavēles izteiksmenorunā
- Pavēles izteiksmenorunājiet
Tulkojumi
- Englishto arrange, to agree on
- Русскийдоговориться, условиться
- Українськадомовитися
- Lietuviųsusitarti