novirziensC2
noun/nˈuoʋirziens/1. declension · masculine
Translation
deviation, branch
Definition
A direction differing, usually partially, from the main, principal direction (of social phenomena).
Latvian original
No galvenā virziena, pamatvirziena, parasti daļēji, atšķirīgs virziens (parādībām sabiedrībā).
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | novirziens | novirzieni |
| Genitive | novirziena | novirzienu |
| Dative | novirzienam | novirzieniem |
| Accusative | novirzienu | novirzienus |
| Locative | novirzienā | novirzienos |
| Vocative | novirzien | novirzieni |
Translations
- Русскийотклонение, ответвление
- Українськавідхилення, відгалуження
- Lietuviųnuokrypis, atšaka