novirziensC2
lietvārds/nˈuoʋirziens/1. deklinācija · vīriešu
No galvenā virziena, pamatvirziena, parasti daļēji, atšķirīgs virziens (parādībām sabiedrībā).
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | novirziens | novirzieni |
| Ģ | novirziena | novirzienu |
| D | novirzienam | novirzieniem |
| A | novirzienu | novirzienus |
| L | novirzienā | novirzienos |
| V | novirzien | novirzieni |
- Englishdeviation, branch
- Русскийотклонение, ответвление
- Українськавідхилення, відгалуження
- Lietuviųnuokrypis, atšaka