patronsC2
lietvārds/pˈatroːns/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Senajā Romā - dižciltīgs pilsonis - aizbildnis un aizstāvis brīvlaistiem pilsoņiem, kuri bija atkarīgi no sava bijušā kunga un kuriem pret viņu bija zināmi pienākumi.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | patrons | patroni |
| Ģenitīvs | patrona | patronu |
| Datīvs | patronam | patroniem |
| Akuzatīvs | patronu | patronus |
| Lokatīvs | patronā | patronos |
| Vokatīvs | patron | patroni |
Tulkojumi
- Englishpatron
- Русскийпатрон, покровитель
- Українськапатрон, покровитель
- Lietuviųglobėjas, patronas