patronsC2
noun/pˈatroːns/1. declension · masculine
Translation
patron
Definition
In ancient Rome - a noble citizen - patron and protector of freed citizens who were dependent on their former master and had certain obligations towards him.
Latvian original
Senajā Romā - dižciltīgs pilsonis - aizbildnis un aizstāvis brīvlaistiem pilsoņiem, kuri bija atkarīgi no sava bijušā kunga un kuriem pret viņu bija zināmi pienākumi.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | patrons | patroni |
| Genitive | patrona | patronu |
| Dative | patronam | patroniem |
| Accusative | patronu | patronus |
| Locative | patronā | patronos |
| Vocative | patron | patroni |
Translations
- Русскийпатрон, покровитель
- Українськапатрон, покровитель
- Lietuviųglobėjas, patronas