pavēlnieksC2
noun/pˈaʋeːllnieks/1. declension · masculine
Translation
commander, ruler, lord
Definition
A person who has broad rights, power, also the ability to determine, to command.
Latvian original
Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | pavēlnieks | pavēlnieki |
| Genitive | pavēlnieka | pavēlnieku |
| Dative | pavēlniekam | pavēlniekiem |
| Accusative | pavēlnieku | pavēlniekus |
| Locative | pavēlniekā | pavēlniekos |
| Vocative | pavēlniek | pavēlnieki |
Translations
- Русскийповелитель, командир, властитель
- Українськаповелитель, командир, володар
- Lietuviųvaldovas, vadas