pavēlnieksC2
lietvārds/pˈaʋeːllnieks/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | pavēlnieks | pavēlnieki |
| Ģenitīvs | pavēlnieka | pavēlnieku |
| Datīvs | pavēlniekam | pavēlniekiem |
| Akuzatīvs | pavēlnieku | pavēlniekus |
| Lokatīvs | pavēlniekā | pavēlniekos |
| Vokatīvs | pavēlniek | pavēlnieki |
Tulkojumi
- Englishcommander, ruler, lord
- Русскийповелитель, командир, властитель
- Українськаповелитель, командир, володар
- Lietuviųvaldovas, vadas