pielūdzējsC2
noun/pˈieluːdzeːjs/1. declension · masculine
Translation
worshipper, admirer
Definition
A person who feels attraction (towards someone) or loves (someone) and seeks to win (their) favour.
Latvian original
Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | pielūdzējs | pielūdzēji |
| Genitive | pielūdzēja | pielūdzēju |
| Dative | pielūdzējam | pielūdzējiem |
| Accusative | pielūdzēju | pielūdzējus |
| Locative | pielūdzējā | pielūdzējos |
| Vocative | pielūdzēj | pielūdzēji |
Translations
- Русскийпоклонник
- Українськашанувальник
- Lietuviųgarbintojas