pielūdzējsC2
lietvārds/pˈieluːdzeːjs/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | pielūdzējs | pielūdzēji |
| Ģenitīvs | pielūdzēja | pielūdzēju |
| Datīvs | pielūdzējam | pielūdzējiem |
| Akuzatīvs | pielūdzēju | pielūdzējus |
| Lokatīvs | pielūdzējā | pielūdzējos |
| Vokatīvs | pielūdzēj | pielūdzēji |
Tulkojumi
- Englishworshipper, admirer
- Русскийпоклонник
- Українськашанувальник
- Lietuviųgarbintojas