priesterisC1
lietvārds/prˈiesteris/2. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | priesteris | priesteri |
| Ģenitīvs | priestera | priesteru |
| Datīvs | priesterim | priesteriem |
| Akuzatīvs | priesteri | priesterus |
| Lokatīvs | priesterī | priesteros |
| Vokatīvs | priesteri | priesteri |
Tulkojumi
- Englishpriest
- Русскийсвященник, жрец
- Українськасвященник, жрець
- Lietuviųkunigas