sapulcētC2
darbības vārds/sˈapult͡seːt/
Skaidrojums
Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcināt.
Locījumi
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | sapulcēju | sapulcējam |
| 2. persona | sapulcē | sapulcējat |
| 3. persona | sapulcē | sapulcē |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | sapulcēju | sapulcējām |
| 2. persona | sapulcēji | sapulcējāt |
| 3. persona | sapulcēja | sapulcēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | sapulcēšu | sapulcēsim |
| 2. persona | sapulcēsi | sapulcēsiet / sapulcēsit |
| 3. persona | sapulcēs | sapulcēs |
- Nenoteiksmesapulcēt
- Pavēles izteiksmesapulcē
- Pavēles izteiksmesapulcējiet
Tulkojumi
- Englishto assemble, to gather
- Русскийсобрать, созвать
- Українськазібрати, скликати
- Lietuviųsurinkti, sukviesti