sapulcinātC2
darbības vārds/sˈapult͡sinaːt/
Skaidrojums
Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcēt.
Locījumi
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | sapulcinu | sapulcinām |
| 2. persona | sapulcini | sapulcināt |
| 3. persona | sapulcina | sapulcina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | sapulcināju | sapulcinājām |
| 2. persona | sapulcināji | sapulcinājāt |
| 3. persona | sapulcināja | sapulcināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | sapulcināšu | sapulcināsim |
| 2. persona | sapulcināsi | sapulcināsiet / sapulcināsit |
| 3. persona | sapulcinās | sapulcinās |
- Nenoteiksmesapulcināt
- Pavēles izteiksmesapulcini
- Pavēles izteiksmesapulciniet
Tulkojumi
- Englishto gather, to assemble
- Русскийсобрать, созвать
- Українськазібрати, скликати
- Lietuviųsurinkti, sukviesti