svilptC2
darbības vārds/sʋˈilpt/
Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādai skaņai; arī svilpot (1).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | svilpju | svilpjam |
| 2. | svilp | svilpjat |
| 3. | svilpj | svilpj |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | svilpu | svilpām |
| 2. | svilpi | svilpāt |
| 3. | svilpa | svilpa |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | svilpšu | svilpsim |
| 2. | svilpsi | svilpsiet / svilpsit |
| 3. | svilps | svilps |
- Nenoteiksmesvilpt
- Pavēles izteiksmesvilp
- Pavēles izteiksmesvilpiet
- Englishto whistle
- Русскийсвистеть, свистнуть
- Українськасвистіти, свиснути
- Lietuviųšvilpti