uzkavētiesC2
verb/ˈuzkaʋeːties/
Translation
to linger, to stay, to dwell
Definition
To be, to be located, to stay (somewhere, in some place, with someone), usually for a short time, also occasionally.
Latvian original
Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | uzkavējos | uzkavējamies |
| 2nd person | uzkavējies | uzkavējaties |
| 3rd person | uzkavējas | uzkavējas |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | uzkavējos | uzkavējāmies |
| 2nd person | uzkavējies | uzkavējāties |
| 3rd person | uzkavējās | uzkavējās |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | uzkavēšos | uzkavēsimies |
| 2nd person | uzkavēsies | uzkavēsieties / uzkavēsities |
| 3rd person | uzkavēsies | uzkavēsies |
- Infinitiveuzkavēties
- Imperativeuzkavējies
- Imperativeuzkavējieties
Translations
- Русскийзадержаться, помедлить
- Українськазатриматися, забаритися
- Lietuviųužtrukti, pasilikti