uzkavētiesC2
darbības vārds/ˈuzkaʋeːties/
Skaidrojums
Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
Locījumi
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | uzkavējos | uzkavējamies |
| 2. persona | uzkavējies | uzkavējaties |
| 3. persona | uzkavējas | uzkavējas |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | uzkavējos | uzkavējāmies |
| 2. persona | uzkavējies | uzkavējāties |
| 3. persona | uzkavējās | uzkavējās |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | uzkavēšos | uzkavēsimies |
| 2. persona | uzkavēsies | uzkavēsieties / uzkavēsities |
| 3. persona | uzkavēsies | uzkavēsies |
- Nenoteiksmeuzkavēties
- Pavēles izteiksmeuzkavējies
- Pavēles izteiksmeuzkavējieties
Tulkojumi
- Englishto linger, to stay, to dwell
- Русскийзадержаться, помедлить
- Українськазатриматися, забаритися
- Lietuviųužtrukti, pasilikti