uzrunātB2
verb/ˈuzrunaːt/
Translation
to address, to speak to
Definition
By saying something, to address (someone); to address (someone) using a particular word or word combination to designate that person.
Latvian original
Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), izsakot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | uzrunāju | uzrunājam |
| 2nd person | uzrunā | uzrunājat |
| 3rd person | uzrunā | uzrunā |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | uzrunāju | uzrunājām |
| 2nd person | uzrunāji | uzrunājāt |
| 3rd person | uzrunāja | uzrunāja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | uzrunāšu | uzrunāsim |
| 2nd person | uzrunāsi | uzrunāsiet / uzrunāsit |
| 3rd person | uzrunās | uzrunās |
- Infinitiveuzrunāt
- Imperativeuzrunā
- Imperativeuzrunājiet
Translations
- Русскийобратиться, заговорить
- Українськазвернутися, заговорити
- Lietuviųkreiptis, užkalbinti