uzrunātB2
darbības vārds/ˈuzrunaːt/
Skaidrojums
Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), izsakot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
Locījumi
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | uzrunāju | uzrunājam |
| 2. persona | uzrunā | uzrunājat |
| 3. persona | uzrunā | uzrunā |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | uzrunāju | uzrunājām |
| 2. persona | uzrunāji | uzrunājāt |
| 3. persona | uzrunāja | uzrunāja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | uzrunāšu | uzrunāsim |
| 2. persona | uzrunāsi | uzrunāsiet / uzrunāsit |
| 3. persona | uzrunās | uzrunās |
- Nenoteiksmeuzrunāt
- Pavēles izteiksmeuzrunā
- Pavēles izteiksmeuzrunājiet
Tulkojumi
- Englishto address, to speak to
- Русскийобратиться, заговорить
- Українськазвернутися, заговорити
- Lietuviųkreiptis, užkalbinti