vientiesisC2
noun/ʋˈientieːsis/2. declension · masculine
Translation
simpleton, naive person
Definition
A person who lacks life experience, a person who has a simplified, primitive perception and understanding of some phenomena, circumstances; also a person who trusts without sufficient grounds; also a naive, gullible person.
Latvian original
Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | vientiesis | vientieši |
| Genitive | vientieša | vientiešu |
| Dative | vientiesim | vientiešiem |
| Accusative | vientiesi | vientiešus |
| Locative | vientiesī | vientiešos |
| Vocative | vientiesi | vientieši |
Translations
- Русскийпростак, простофиля
- Українськапростак, простодушок
- Lietuviųpaikšas, naivuolis