vientuļnieksC2
lietvārds/ʋˈieːntuʎnieks/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti, vairoties no sakariem ar citiem; arī vientulis.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | vientuļnieks | vientuļnieki |
| Ģenitīvs | vientuļnieka | vientuļnieku |
| Datīvs | vientuļniekam | vientuļniekiem |
| Akuzatīvs | vientuļnieku | vientuļniekus |
| Lokatīvs | vientuļniekā | vientuļniekos |
| Vokatīvs | vientuļniek | vientuļnieki |
Tulkojumi
- Englishhermit, recluse
- Русскийотшельник
- Українськасамітник, відлюдник
- Lietuviųatsiskyrėlis