vientulisC2
lietvārds/ʋˈieːntulis/2. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tas, kam nav ģimenes, piederīgo; arī vientuļnieks.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | vientulis | vientuļi |
| Ģenitīvs | vientuļa | vientuļu |
| Datīvs | vientulim | vientuļiem |
| Akuzatīvs | vientuli | vientuļus |
| Lokatīvs | vientulī | vientuļos |
| Vokatīvs | vientuli | vientuļi |
Tulkojumi
- Englishloner, recluse
- Русскийодиночка, отшельник
- Українськасамітник, відлюдник
- Lietuviųvienišius, atsiskyrėlis