vilinātC1
veiksmažodis/ʋˈilinaːt/
Vertimas
vilioti
Apibrėžimas
Savo elgesiu, veiksmais, kalba, paprastai žadant (taip pat nepagrįstai, klasta) ką nors gera, geistina ir pan., stengtis pasiekti, kad (kas nors) ką nors darytų, kur nors eitų; vilioti.
Originalas latviškai
Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
Formos
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | vilinu | vilinām |
| 2 asmuo | vilini | vilināt |
| 3 asmuo | vilina | vilina |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | vilināju | vilinājām |
| 2 asmuo | vilināji | vilinājāt |
| 3 asmuo | vilināja | vilināja |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | vilināšu | vilināsim |
| 2 asmuo | vilināsi | vilināsiet / vilināsit |
| 3 asmuo | vilinās | vilinās |
- Bendratisvilināt
- Liepiamojivilini
- Liepiamojiviliniet
Vertimai
- Englishto lure, to entice
- Русскийзаманивать, соблазнять
- Українськазаманювати, вабити