vilinātC1
darbības vārds/ʋˈilinaːt/
Skaidrojums
Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
Locījumi
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | vilinu | vilinām |
| 2. persona | vilini | vilināt |
| 3. persona | vilina | vilina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | vilināju | vilinājām |
| 2. persona | vilināji | vilinājāt |
| 3. persona | vilināja | vilināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | vilināšu | vilināsim |
| 2. persona | vilināsi | vilināsiet / vilināsit |
| 3. persona | vilinās | vilinās |
- Nenoteiksmevilināt
- Pavēles izteiksmevilini
- Pavēles izteiksmeviliniet
Tulkojumi
- Englishto lure, to entice
- Русскийзаманивать, соблазнять
- Українськазаманювати, вабити
- Lietuviųvilioti