aizrunātiesC2
verb/ˈaizrunaːties/
Translation
to get carried away talking, to misspeak
Definition
To begin to speak and immediately stop; (more often) to speak up.
Latvian original
Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; <em>(biežāk)</em> ierunāties.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | aizrunājos | aizrunājamies |
| 2nd person | aizrunājies | aizrunājaties |
| 3rd person | aizrunājas | aizrunājas |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | aizrunājos | aizrunājāmies |
| 2nd person | aizrunājies | aizrunājāties |
| 3rd person | aizrunājās | aizrunājās |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | aizrunāšos | aizrunāsimies |
| 2nd person | aizrunāsies | aizrunāsieties / aizrunāsities |
| 3rd person | aizrunāsies | aizrunāsies |
- Infinitiveaizrunāties
- Imperativeaizrunājies
- Imperativeaizrunājieties
Translations
- Русскийзаговориться, обмолвиться
- Українськазаговоритися, обмовитися
- Lietuviųužsikalbėti, prasitarti