aizrunātiesC2
veiksmažodis/ˈaizrunaːties/
Vertimas
užsikalbėti, prasitarti
Apibrėžimas
Pradėti kalbėti ir tuoj nutraukti; (dažniau) prabilti.
Originalas latviškai
Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; <em>(biežāk)</em> ierunāties.
Formos
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | aizrunājos | aizrunājamies |
| 2 asmuo | aizrunājies | aizrunājaties |
| 3 asmuo | aizrunājas | aizrunājas |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | aizrunājos | aizrunājāmies |
| 2 asmuo | aizrunājies | aizrunājāties |
| 3 asmuo | aizrunājās | aizrunājās |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | aizrunāšos | aizrunāsimies |
| 2 asmuo | aizrunāsies | aizrunāsieties / aizrunāsities |
| 3 asmuo | aizrunāsies | aizrunāsies |
- Bendratisaizrunāties
- Liepiamojiaizrunājies
- Liepiamojiaizrunājieties
Vertimai
- Englishto get carried away talking, to misspeak
- Русскийзаговориться, обмолвиться
- Українськазаговоритися, обмовитися