aizrunātiesC2
глагол/ˈaizrunaːties/
Перевод
заговориться, обмолвиться
Определение
Начать говорить и тут же прервать; (чаще) заговорить.
Оригинал на латышском
Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; <em>(biežāk)</em> ierunāties.
Словоформы
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1-е лицо | aizrunājos | aizrunājamies |
| 2-е лицо | aizrunājies | aizrunājaties |
| 3-е лицо | aizrunājas | aizrunājas |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1-е лицо | aizrunājos | aizrunājāmies |
| 2-е лицо | aizrunājies | aizrunājāties |
| 3-е лицо | aizrunājās | aizrunājās |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1-е лицо | aizrunāšos | aizrunāsimies |
| 2-е лицо | aizrunāsies | aizrunāsieties / aizrunāsities |
| 3-е лицо | aizrunāsies | aizrunāsies |
- Инфинитивaizrunāties
- Повелительноеaizrunājies
- Повелительноеaizrunājieties
Переводы
- Englishto get carried away talking, to misspeak
- Українськазаговоритися, обмовитися
- Lietuviųužsikalbėti, prasitarti