atrunātC1
veiksmažodis/ˈatrunaːt/
Vertimas
atkalbėti
Apibrėžimas
Kalbant raginti, prašyti, įtikinti (ką nors), kad ko nors nedarytų.
Originalas latviškai
Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
Formos
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | atrunāju | atrunājam |
| 2 asmuo | atrunā | atrunājat |
| 3 asmuo | atrunā | atrunā |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | atrunāju | atrunājām |
| 2 asmuo | atrunāji | atrunājāt |
| 3 asmuo | atrunāja | atrunāja |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | atrunāšu | atrunāsim |
| 2 asmuo | atrunāsi | atrunāsiet / atrunāsit |
| 3 asmuo | atrunās | atrunās |
- Bendratisatrunāt
- Liepiamojiatrunā
- Liepiamojiatrunājiet
Vertimai
- Englishto dissuade, to talk out of
- Русскийотговорить
- Українськавідмовити, відрадити