atrunātC1
darbības vārds/ˈatrunaːt/
Skaidrojums
Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
Locījumi
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | atrunāju | atrunājam |
| 2. persona | atrunā | atrunājat |
| 3. persona | atrunā | atrunā |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | atrunāju | atrunājām |
| 2. persona | atrunāji | atrunājāt |
| 3. persona | atrunāja | atrunāja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | atrunāšu | atrunāsim |
| 2. persona | atrunāsi | atrunāsiet / atrunāsit |
| 3. persona | atrunās | atrunās |
- Nenoteiksmeatrunāt
- Pavēles izteiksmeatrunā
- Pavēles izteiksmeatrunājiet
Tulkojumi
- Englishto dissuade, to talk out of
- Русскийотговорить
- Українськавідмовити, відрадити
- Lietuviųatkalbėti