izbraukumsC1
noun/ˈizbraukums/1. declension · masculine
Translation
outing, excursion, trip
Definition
A trip (away from one's place of residence) to rest or to enjoy oneself; the time of such rest or enjoyment.
Latvian original
Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | izbraukums | izbraukumi |
| Genitive | izbraukuma | izbraukumu |
| Dative | izbraukumam | izbraukumiem |
| Accusative | izbraukumu | izbraukumus |
| Locative | izbraukumā | izbraukumos |
| Vocative | izbraukum | izbraukumi |
Translations
- Русскийвыезд, поездка
- Українськавиїзд, поїздка
- Lietuviųišvyka, kelionė