uzbrucējsB2
noun/ˈuzbrut͡seːjs/1. declension · masculine
Translation
attacker, forward
Definition
Agent noun --> to attack; an attacker, assailant.
Latvian original
Darītājs --> uzbrukt.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | uzbrucējs | uzbrucēji |
| Genitive | uzbrucēja | uzbrucēju |
| Dative | uzbrucējam | uzbrucējiem |
| Accusative | uzbrucēju | uzbrucējus |
| Locative | uzbrucējā | uzbrucējos |
| Vocative | uzbrucēj | uzbrucēji |
Translations
- Русскийнападающий, атакующий
- Українськанападник
- Lietuviųpuolėjas, užpuolikas