motivētB2
verb/mˈotiʋeːt/
Translation
to motivate
Definition
To substantiate, to explain (for example, an action, conduct, a thought); also to argue (give reasons).
Latvian original
Pamatot, paskaidrot (piemēram, darbību, rīcību, domu); arī argumentēt.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | motivēju | motivējam |
| 2nd person | motivē | motivējat |
| 3rd person | motivē | motivē |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | motivēju | motivējām |
| 2nd person | motivēji | motivējāt |
| 3rd person | motivēja | motivēja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | motivēšu | motivēsim |
| 2nd person | motivēsi | motivēsiet / motivēsit |
| 3rd person | motivēs | motivēs |
- Infinitivemotivēt
- Imperativemotivē
- Imperativemotivējiet
Translations
- Русскиймотивировать
- Українськамотивувати
- Lietuviųmotyvuoti