pienākumsA2
noun/pˈieːnaːːkums/1. declension · masculine
Translation
duty, obligation
Definition
An individual's personal obligatory orientation, connected with moral norms (to act, behave in a certain way).
Latvian original
Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | pienākums | pienākumi |
| Genitive | pienākuma | pienākumu |
| Dative | pienākumam | pienākumiem |
| Accusative | pienākumu | pienākumus |
| Locative | pienākumā | pienākumos |
| Vocative | pienākum | pienākumi |
Translations
- Русскийобязанность, долг
- Українськаобов'язок
- Lietuviųpareiga