pienākumsA2
іменник/pˈieːnaːːkums/1. відміна · чоловічий
Переклад
обов'язок
Визначення
Особиста обов'язкова, пов'язана з нормами моралі спрямованість індивіда (діяти, поводитися певним чином).
Оригінал латиською
Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
Словоформи
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| Називний | pienākums | pienākumi |
| Родовий | pienākuma | pienākumu |
| Давальний | pienākumam | pienākumiem |
| Знахідний | pienākumu | pienākumus |
| Місцевий | pienākumā | pienākumos |
| Кличний | pienākum | pienākumi |
Переклади
- Englishduty, obligation
- Русскийобязанность, долг
- Lietuviųpareiga