pienākumsA2
lietvārds/pˈieːnaːːkums/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | pienākums | pienākumi |
| Ģenitīvs | pienākuma | pienākumu |
| Datīvs | pienākumam | pienākumiem |
| Akuzatīvs | pienākumu | pienākumus |
| Lokatīvs | pienākumā | pienākumos |
| Vokatīvs | pienākum | pienākumi |
Tulkojumi
- Englishduty, obligation
- Русскийобязанность, долг
- Українськаобов'язок
- Lietuviųpareiga