pilnvarojumsC1
lietvārds/pˈillnʋaruojums/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Vienpusīgs akts, ar ko pilnvardevējs pilnvaro personu, organizāciju u. tml. veikt noteiktu darbību.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | pilnvarojums | pilnvarojumi |
| Ģenitīvs | pilnvarojuma | pilnvarojumu |
| Datīvs | pilnvarojumam | pilnvarojumiem |
| Akuzatīvs | pilnvarojumu | pilnvarojumus |
| Lokatīvs | pilnvarojumā | pilnvarojumos |
| Vokatīvs | pilnvarojum | pilnvarojumi |
Tulkojumi
- Englishauthorization, mandate
- Русскийполномочие, доверенность
- Українськаповноваження, уповноваження
- Lietuviųįgaliojimas