privilēģijaC1
noun/prˈiʋileːɟija/4. declension · feminine
Translation
privilege
Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem; izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
A special exceptional right, advantage granted (e.g., to a particular person, organization, state) unlike to others similar; an advantageous exceptional right, privilege.
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| N | privilēģija | privilēģijas |
| Ģ | privilēģijas | privilēģiju |
| D | privilēģijai | privilēģijām |
| A | privilēģiju | privilēģijas |
| L | privilēģijā | privilēģijās |
| V | privilēģija / privilēģij | privilēģijas |
- Русскийпривилегия
- Українськапривілей
- Lietuviųprivilegija
- preferencepreference