privilēģijaC1
lietvārds/prˈiʋileːɟija/4. deklinācija · sieviešu
Skaidrojums
Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem; izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | privilēģija | privilēģijas |
| Ģenitīvs | privilēģijas | privilēģiju |
| Datīvs | privilēģijai | privilēģijām |
| Akuzatīvs | privilēģiju | privilēģijas |
| Lokatīvs | privilēģijā | privilēģijās |
| Vokatīvs | privilēģija / privilēģij | privilēģijas |
Tulkojumi
- Englishprivilege
- Русскийпривилегия
- Українськапривілей
- Lietuviųprivilegija