sarunātB2
veiksmažodis/sˈarunaːt/
Vertimas
susitarti, sukalbėti
Apibrėžimas
Kalbant daug pasakyti, išplepėti; kalbant pasakyti, išplepėti (paprastai daug netiesos, nereikalingų dalykų ir pan.).
Originalas latviškai
Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
Formos
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | sarunāju | sarunājam |
| 2 asmuo | sarunā | sarunājat |
| 3 asmuo | sarunā | sarunā |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | sarunāju | sarunājām |
| 2 asmuo | sarunāji | sarunājāt |
| 3 asmuo | sarunāja | sarunāja |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | sarunāšu | sarunāsim |
| 2 asmuo | sarunāsi | sarunāsiet / sarunāsit |
| 3 asmuo | sarunās | sarunās |
- Bendratissarunāt
- Liepiamojisarunā
- Liepiamojisarunājiet
Vertimai
- Englishto arrange, to agree on, to talk into
- Русскийдоговориться, уговорить
- Українськадомовитися, умовити