sarunātB2
darbības vārds/sˈarunaːt/
Skaidrojums
Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
Locījumi
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | sarunāju | sarunājam |
| 2. persona | sarunā | sarunājat |
| 3. persona | sarunā | sarunā |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | sarunāju | sarunājām |
| 2. persona | sarunāji | sarunājāt |
| 3. persona | sarunāja | sarunāja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | sarunāšu | sarunāsim |
| 2. persona | sarunāsi | sarunāsiet / sarunāsit |
| 3. persona | sarunās | sarunās |
- Nenoteiksmesarunāt
- Pavēles izteiksmesarunā
- Pavēles izteiksmesarunājiet
Tulkojumi
- Englishto arrange, to agree on, to talk into
- Русскийдоговориться, уговорить
- Українськадомовитися, умовити
- Lietuviųsusitarti, sukalbėti