sarunātB2
глагол/sˈarunaːt/
Перевод
договориться, уговорить
Определение
Говоря, много высказать, обнаружить; говоря, высказать, обнаружить (обычно много неправдивого, ненужного и т. п.).
Оригинал на латышском
Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
Словоформы
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1-е лицо | sarunāju | sarunājam |
| 2-е лицо | sarunā | sarunājat |
| 3-е лицо | sarunā | sarunā |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1-е лицо | sarunāju | sarunājām |
| 2-е лицо | sarunāji | sarunājāt |
| 3-е лицо | sarunāja | sarunāja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1-е лицо | sarunāšu | sarunāsim |
| 2-е лицо | sarunāsi | sarunāsiet / sarunāsit |
| 3-е лицо | sarunās | sarunās |
- Инфинитивsarunāt
- Повелительноеsarunā
- Повелительноеsarunājiet
Переводы
- Englishto arrange, to agree on, to talk into
- Українськадомовитися, умовити
- Lietuviųsusitarti, sukalbėti