skubinātC2
verb/skˈubinaːt/
Translation
to urge, to hurry, to spur
Definition
To try, by one's speech, also gesture, behaviour, etc., to get (someone) to do something; also to urge (1).
Latvian original
Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | skubinu | skubinām |
| 2nd person | skubini | skubināt |
| 3rd person | skubina | skubina |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | skubināju | skubinājām |
| 2nd person | skubināji | skubinājāt |
| 3rd person | skubināja | skubināja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | skubināšu | skubināsim |
| 2nd person | skubināsi | skubināsiet / skubināsit |
| 3rd person | skubinās | skubinās |
- Infinitiveskubināt
- Imperativeskubini
- Imperativeskubiniet
Translations
- Русскийторопить, побуждать
- Українськаквапити, спонукати
- Lietuviųraginti, skubinti