skubinātC2
veiksmažodis/skˈubinaːt/
Vertimas
raginti, skubinti
Apibrėžimas
Savo kalba, taip pat gestu, elgesiu ir pan. stengtis pasiekti, kad (kažkas) ką nors darytų; taip pat raginti (1).
Originalas latviškai
Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
Formos
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | skubinu | skubinām |
| 2 asmuo | skubini | skubināt |
| 3 asmuo | skubina | skubina |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | skubināju | skubinājām |
| 2 asmuo | skubināji | skubinājāt |
| 3 asmuo | skubināja | skubināja |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | skubināšu | skubināsim |
| 2 asmuo | skubināsi | skubināsiet / skubināsit |
| 3 asmuo | skubinās | skubinās |
- Bendratisskubināt
- Liepiamojiskubini
- Liepiamojiskubiniet
Vertimai
- Englishto urge, to hurry, to spur
- Русскийторопить, побуждать
- Українськаквапити, спонукати